Aglonas Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu bazilika ir nozīmīgs katolicisma centrs un svētvieta. Baltā baznīca celta laika posmā no 1768. līdz 1780. gadam kā veltījums Svētajai Jaunavai Marijai. Dievnamu ieskauj svētceļotāju uzņemšanai paredzēts laukums, kurā izvietotas Krusta ceļa stacijas. Aglonas bazilika celta vēlīnā baroka stilā, dievnama interjerā saglabājušies 18. un 19. gadsimtā darinātie baznīcas iekārtas priekšmeti – kancele, ērģeles, biktssols, soli un sānu altāri. Īpaša ir svētglezna “Aglonas Brīnumdarītāja Dievmāte” – pastāv uzskats, ka gleznai piemīt dziednieciskas spējas. To atsedz svinīgos gadījumos – reliģisku svētku laikā.

• 1980. gadā pāvests Jānis Pāvils II piešķīra Aglonas baznīcai titulu “mazā bazilika” (basilica minoris), kas ir katoļu baznīcas goda nosaukums.
• Zem Aglonas Dievmātes svētgleznas redzamas tūkstošiem votu jeb īpašu sudrabā atveidotu plāksnīšu roku, kāju, sirds un citās formās. Tās ir pateicības zīmes Aglonas Dievmātei par atsaukšanos lūgšanām, palīdzību izveseļošanās gadījumos un sarežģītās dzīves situācijās.