Salacas ieleja ar Mazsalacu un Skaņokalnu

Vidzeme

Klausīties ainavu

Skaņaiskalns, Mazsalacas novada lepnums, ir 20 metrus augsta un 90 metrus gara sarkanā devona smilšakmens klints, gludākā lielā klints Latvijā. Tā ir “dabas baznīca” ar unikālu akustisko efektu – izliektā klints spēj atvirzīt skaņu un veidot atbalsi. No tā arī cēlies klints nosaukums. Te izveidots Skaņākalna dabas parks, tajā apskatāma Vilkaču priede, Kurbada taka ar ozolkoka skulptūrām un stāvās Sapņu trepes.

Apkārtnē atrodas Neļķu klintis un alas, lībiešu upurala un pilskalns, Velnakmens, Eņģeļu ala un daudzi citi teikām apvīti dabas veidojumi.
Skaņākalna parkā aplūkojama Vilkaču priede, kuras saknes atsegušās pusotra metra augstumā. Tautas ticējums vēsta, ka tam, kurš izspraucies cauri Vilkaču priedes saknēm, nelaime vairs nespējot kaitēt.
Mazsalacā, Salacas upes krastā ir Valtenberģu muiža ar parku. Tajā savulaik bijusi skola, bet tagad izvietots Mazsalacas novada muzejs.