“1992.gada 24. decembrī pirms pusnakts es gāju meklēt dēlu Juri, kurš bija aizgājis pie kaimiņiem. Mēs ar Juri dzīvojām kopā ar meitas Inetas ģimeni Bēliņu mājās ‘’Zvejniekos’’. Ziemassvētku vakars bija sniegots un auksts. Es ejot skaitīju Rožukroni, lūdzu Dievmātes Marijas palīdzību, jo īsti nezināju, kurās mājās atrodas mans dēls. Aizgāju uz Ploskenes pusi līdz mājai, kur bija Juris. Tur viss bija kārtībā, visi gulēja, un es devos atpakaļ. Neviens nezināja, ka esmu pa nakti staigājusi.
Bija jau 25. decembris. Rožukroni visu laiku nesu rokās, bet nemanīju, ka to biju pazaudējusi. Kad sāka aust gaisma, gāju meklēt pazaudēto. Tas bija vienkāršs, no plastmasas zīlītēm, krāsains, tāpēc viegli atrodams. Rožukronis gulēja uz ceļa tur, kur tagad stāv krusts. Tajā vietā visapkārt bija un arī tagad ir pļavas, kur ganās lopi. Tajā brīdī, kad noliecos, lai to paceltu, izdzirdēju balsi, kas teica: ‘’Uzstādi šajā vietā krustu!’’ Mani šī doma nelaida vaļā, es to izstāstīju mājiniekiem. Viņi mani atbalstīja, bet darbi aizņemtības dēļ uz priekšu negāja. Tad pienāca 1993. gads, jau zinājām, ka uz Latviju atbrauks Romas Tēvs Jānis Pāvils II, bet mums vēl krusts nebija uzstādīts. Bet tad mājinieki sarosījās un 8. septembrī uzstādīja krustu. Cik es biju laimīga! Romas Tēvs, braukādams pa Latviju, svētīja visus krustus, kurus redzēja ceļmalās, tā nosvētīja arī mūsu krustu.
Krustu nedaudz vēlāk pārsvētīja prāvests Svilāns, jo biju ar viņu iepriekš par to runājusi. Prāvestu atveda znots Andris Apšenieks, mēs mājās bijām visa saime – mana mamma Tekla Pužule, mammas māsa Bārbala Zelča, māsa Anna, visa mūsu ģimene un citi radi, arī kaimiņu Īvānu puiši. Lūdzāmies visi kopā ar prāvestu, dziedājām dziesmas. Prāvests pat izteicās, ka mēs tagad visi kā Betlēmē izskatāmies, jo tuvējā pļaviņā bija sanākuši arī lopiņi – govis, teliņi, māju suņi.
Vēlāk mēs ar dēlu Juri aizbraucām dzīvot uz Cesvaini. Znots Andris 2007. gadā uztaisīja jaunu krustu, bet iepriekšējo pārcēla pie mājas. Uz šī krusta atrodas manis tajā laikā pazaudētais Rožukronis. Pie krustiem maijā tiek dziedāti dziedājumi Marijas godam. Agrākos laikos dziedāja mūsu māju un kaimiņu māju sievas, bet tagad, kad cilvēku kļuvis mazāk, pie krusta pulcējas dziedāt arī citas pagasta sievas. Dziedājumus organizē Briežuciema tautas nama etnogrāfiskais ansamblis.
Abus krustus kārtībā uztur manas meitas Inetas ģimene. Pirms pāris gadiem tika nokrāsota sētiņa un soliņi par projekta līdzekļiem. Projektu iesniedza vietējā nevalstiskā organizācija, un ieguva finansējumu visu pagastā esošo krustu labiekārtošanai.” Līvija Ločmele